Latgalieši ir ģenētiski un neatraujami saistīti ar pārējiem Latvijas latviešiem, un nācijas valoda mums visur ir viena — latviešu valoda. Bet latviešu valodai ir vēsturiski izveidojušās divas rakstības tradīcijas — visai nācijai kopīgā latviešu literārā valoda un latgaliešu rakstu valoda, kas Latgalē faktiski pilda reģionālās valodas funkcijas. Tajā uzrakstīta arī plaša literatūra. Nepazīdami un neiepazīdami latgaliešu rakstu valodu, mēs atsakāmies no lielas latviešu kultūrai piederīga mantojuma daļas. Latgaliskais arī ir latviskais, un latviskais ir arī latgaliskais. Iepriekšējos gadsimtos vietējo latviskumu Latgalē nav spējuši iznīcināt ne pārpoļotāji, ne pārkrievotāji, un arī tādēļ latgaliešu rakstu tradīcijai ir jāatdzimst un jādzīvo.

Jau Rainis bija dziļi pārliecināts, ka tauta savu pašapziņu un dzīvotspēju var uzturēt, tikai balstoties varonīgā pagātnē. Ikvienam cilvēkam ir svarīgi apzināties savas saknes, būt garīgi bagātam, un tikai tāds indivīds jūtas atbildīgs par savu ģimeni, tautu, tēvzemi, cilvēci. Zenta Mauriņa uzskatīja, ka latviešu tauta izdzīvos tādēļ, ka garīgās vērtības nav iznīcināmas ne ar uguni, ne dzelzi. Tās audzina cilvēku, māca just, redzēt un ieraudzīt, lepoties ar savu tautu.

UNESCO ziņojumā “Izglītība 21. gadsimtā” ir noteikti četri izglītības pamatprincipi jeb mācīšanās veidi:

1)      mācīšanās zināt, lai iegūtu sapratnes līdzekļus;

2)      mācīšanās darīt, lai spētu radoši sadarboties ar apkārtējo pasauli;

3)      mācīšanās dzīvot kopā, lai piedalītos un sadarbotos ar citiem cilvēkiem visās cilvēka darbības jomās;

4)      mācīšanās būt, lai labāk attīstītu personību.

Personība ar plašu, kultūras ziņā bagātu un gudru pasaules redzējumu bez nacionālās identitātes, sava novada kultūrmantojuma apzināšanās nevar izveidoties.

            2000. gada 1. septembrī spēkā stājies 1999. gada 21. decembrī pieņemtais Valsts valodas likums, kura 3. panta 4. punktā teikts:

“Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Arī Izglītības un Zinātnes ministrijas izstrādātajā Pamatizglītības standartā (apstiprināts IZM vadības sēdē 1998. gada 30. aprīlī) iekļauta prasība iepazīstināt skolēnus ar sava novada īpatnībām un savdabību.

Lai Pamatizglītības standarta prasības īstenotu Latgales kultūrvēsturiskajā reģionā, 2000. gada 1. aprīlī tika izveidota Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija, kas 2001. gada 17. janvārī reģistrēta kā sabiedriska organizācija LR Uzņēmumu reģistrā. Asociācijas mērķis — saglabāt latgaliešu rakstu valodu, veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma apguvi Latgales skolās. Tas jaunajai paaudzei ļaus iepazīt novada kultūrvēstures savdabību un bagātību, sekmējot nacionālo un vispārcilvēcisko vērtību vienotības apzināšanos Latvijas un Eiropas kontekstā, veidojot humānu, augsti tikumisku un garīgi bagātu personību ar savu nacionālo pašcieņu.