Latgalīši ir genetiski i naatraunami saisteiti ar puorejim Latvejis latvīšim, i nacejis volūda mums vysur ir vīna — latvīšu volūda. Bet latvīšu volūdai ir viesturiski izaveiduojušys divejis rokstu tradicejis — vysai nacejai kūpeiguo latvīšu literaruo volūda i latgalīšu rokstu volūda, kurei Latgolā faktiski pylda regionaluos volūdys funkcejis. Tamā saraksteita ari plaša literatura. Napazeidami i naīpazeidami latgalīšu rokstu volūdys, atsasokom nu lelys latvīšu kulturai pīdareiga montuojuma dalis. Latgaliskais ari ir latvyskais, i latvyskais ir ari latgaliskais. Puorguojušajūs godu symtūs vītejū latvyskumu Latgolā nav spiejuši iznycynuot ni puorpūļuotuoji, ni puorkrīvuotuoji, i ari partū latgalīšu rokstu tradicejai ir juoatdzymst i juodzeivoj.

Jau Raiņs beja dzili puorlīcynuots, ka tauta sovu pošapziņu i dzeivuotspieju var nūturēt, tikai bolstūtīs varūneigā paguotnē. Kuram kotram cylvākam ir svareigi apsazynuot sovys saknis, byut goreigi boguotam, i tikai taids individs jiutās atbiļdeigs par sovu saimi, tautu, tāvu zemi, ciļvieci. Zenta Mauriņa uzskateja, ka latvīšu tauta izdzeivuos partū, ka goreiguos vierteibys nav iznycynojamys ni ar guni, ni dzeļzi. Juos audzynoj cylvāku, vuica just, redzēt i īraudzeit, byut lapnim par ar sovu tautu.

UNESCO ziņuojumā “Izgleiteiba 21. godu symtā” ir nūsaceiti četri izgleiteibys pamatprincipi voi vuiceišonuos veidi:

1)      vuiceišonuos zynuot, kab dabuot sapratnis leidzekļu;

2)      vuiceišonuos dareit, kab spēt rodūši sasadorbuot ar apleicejū pasauli;

3)      vuiceišonuos dzeivuot kūpā, kab pīsadaleit i sasadorbuot ar cytim cylvākim vysuos cylvāka darbeibys jūmuos;

4)      vuiceišonuos byut, kab lobuok atteisteit personeibu.

Bez nacionaluos identitatis, sova nūvoda kulturys montuojuma apsazynuošonys navar  izaveiduot personeiba ar plašu, kulturys ziņā boguotu i gudru pasauļa redziejumu s?

            2000. goda 1. septembrī spākā stuojīs 1999. goda 21. decembrī pījimtais Vaļsts volūdys lykums, kura 3. panta 4. punktā saceits:

“Vaļsts nūdrūšynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.” Ari Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis izstruoduotajā Pamatizgleiteibys standartā (apstyprynuots IZM vadeibys sēdē 1998. goda 30. aprelī) ītvarta praseiba īpazeistynuot školānus ar sova nūvoda sovpateibom. 

Kab Pamatizgleiteibys standarta praseibys eistynuot Latgolys kulturviesturiskajā regionā, 2000. goda 1. aprelī tyka izveiduota Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja, kurei 2001. goda 17. janvarī registrāta kai sabīdriska organizaceja LR Uzjāmumu registrī. Asociacejis mierkis — saglobuot latgalīšu rokstu volūdu, veicynuot kulturviesturiskuo montuojuma vuiceišonūs Latgolys školuos. Itys jaunajai paaudzei ļaus īpazeit nūvoda kulturys viesturis sovpateibu i boguoteibu, veicynojūt nacionalūs i vyspuorciļvieciskūs vierteibu vīnuoteibys apsazynuošonu Latvejis i Eiropys koņtekstā, veidojūt humanu, augsti tykumisku i goreigi boguotu personeibu ar sovu nacionalū pošcīnu.